Tūļatā!

Šodien šķiet mierīgāks nekā vakar, kad izgāju no mājas un izskatījās, ka sētnieki  sarīkojuši streiku. Skrienot tālāk uz 23 vai 18, vai da jebko, kas iet pa Čakeni, apstājos pie sarkanās luksofora gaismas. Momentāni sajutu vēju pūšam uz priekšu, šis laikam negribēja, lai gaidu zaļo. Lai nu kā, šodienas filozofijas seminārā likās, ka vienīgie, kas diskutē ir A un B grupas - vairāk jau gan A grupas biedriņi savā starpā. Dažbrīd šķita, ka vieglāk būtu diskutēt ar dūrēm, kāda jēga dzesēt muti. Un vispār, kāpēc man vienmēr ir tā, ka pirms semināra izlasu tekstu, visu saprotu, taču pēc semināra vairs pat īsti nezinu, kas bija tekstā, vēl jo mazāk, kas palika galvā. Tās diskusijas, nenoliegšu, patiešām ir interesantas, taču reizēm tā pārlieku lielā turēšanās pie teksta ierobežo domāšanu. Un te jau kārtējo reizi var runāt par interpretāciju, tās jēgu un nozīmi.
Starp citu, šonedēļ gaidāms relaksējošs akustiskais dzejas vakars, kur ar kapibarām uzspēlēsim. Esam sagatavojuši arī pāris jaunus koverus UN, kas ir vēl foršāk, izmantosim kādu idiofonisko instrumentu arī. Patiesībā vakar ar Lūsi samēģinājām tepat, Laboratorijas aģinaciķ, un šeit ir tīri baudāma akustika, Čū teica, ka esot pirmajā stāvā dzirdējis mani dziedam (tā kā dzīvojam 4.st. domāju, ka kaimiņiem īsti nepatika, taču daļēji tāds arī bija mans mērķis - saldā atriebe mūziķim bezģeļnikam 5.stāvā). Rīt gaidu ciemos savus Brīvības 121 puišus ar ksilofončiku un kratekļiem, taisīsim dubstep mashup'us, daži te mums ar muti iepraktizējušies.
Taču tagad gan laikam jāķeras klāt franču valodai... ah, je cherche champignon.

Mīlu, bučas, sazvanās!

Ziedoņdārza valsis.

Ik pēc pieciem gadiem mūsu zeme svin svētkus. Svētkus, kuros kviešu lauki zaļo, tomāti vērš savu sārto vaigu pretim saulei, lācis iznāk no migas un patveras bišu dravā, un magnolijas sāk izbaudīt medusmēnesi. Jā, mēs sagaidām vasaru reizi piecos gados, sapulcējamies pļavā starp saulespuķēm un sveicam sauli ar atgriešanos. Vari iedomāties dzīvi bez vasaras? Vienmēr ziema un tumsa un varbūt arī dažreiz Jāņi dziļā sniegotā alā. Saule ir apdalījusi mūsu pleķīti un ciemojas reti, taču mums šis apciemojums jāpieņem pilnībā sagatavotiem. Tāpēc mēs dejojam valsi un esam tur, kur laime līst un aizskalo bēdas un slimības, ļauno un savtīgo. Mēs atrodamies Ziedoņdārzā, pie Artilērijas ielas un mums ir jauns prezidents, ko ievēl katru vasaru.

Mudaku mitoloģija S01E01 "Džakonda"

Bija auksts vakars.

 Džakondas maiņa bija jau gandrīz beigusies, kad viņu pārsteidza zvans.

 Tas bija viņas dzīves biedrs melnais krievs Nigōrs. Viņš vēl nezināja par viņas noslēpumaino darbu un to, 

ka jau pēc 24 stundām viņa dzīve sagriezīsies par 180 grādiem. Džakonda bija jauna, no mājām reiz aizbēgusi

16 gadīga pusaudze, kura nu jau bija iepinusies pagātnes rēgu tīklos...

   Dzirdējusi Nigōra zemo, asins stindzinošo balsi, Džakonda uz brīdi sastinga, taču pēc brīža attapās, dzirdēdama viņa kliedzienus klausulē par to, ka viņa neatbild viņam. Nigōram bija apnikuši nemitīgie Džakondas meli.Viņš nojauta, ka Džakonda viņu krāpj...

 Nīgoram interesēja tikai viens jautājums: "Vai tas ir Ņigvars Kuplaste dzemdību nama galvenais operātors?"

    Uz šo jautājumu Džakonda nevarēja atbildēt. Jo vecgada balle Priekulē nekad neizapliek bez sazāļotām un izvarotām autobusa kontrolierēm, jo tieši tāds ir Džakondas dienas darbs. Gala punkts ir pie dzemdību nama un tur katru gadu upuru skaits pārsniedz dzemdību namā grūtnieču skaitu.

   Pulkstens bija tikai 22:10 Džakondu nomocija atmiņas trūkums par vakardienu. ''Kas pie velna vakar notika?'',viņa sev jautāja. 

      |Vienīgais ko atcērēties spēja. Bija skats uz pašas nolaistajām biksēm, kas bija nolaistsas līdz potītēm un atvērto lādi. Un tas arī vis. Viņa jutās apkaunota un piesmieta.

 Jevgēņijs notvēra mirkli un paspēja lādi izsviest pa logu. Taču nejauši... Lāde trāpīja zvaigžņu ielas darbiniecei - palaistuvei Nastjai, kura savukārt bij Ņigvara Kuplastes bijušās sievas māsas meitas draudzene. Tā kā saikne bija ļoti cieša un Ņigvara rokas vēl joprojām bija ar grūtnieču asinīm aptraipītas, Jevgēņijs nolēma karu ar Ņigvaru neuzsākt.

    

  Written by: Rūķis, Ledus, Chupakabra, Sarmīte.