Pļerdaks + Teamwork = Scarface

Tātad! Vakardiena izvērtās dikti smieklīga - nu kā kuram... Una (Gaiļbiksīte) ar Matīsu (Klejojošais Brūnais Ronis) uzaicināja mani (Izpalīgs Bobs) ar Čū (Skudriņu) uz Smilteni. Viss, kā jau vienmēr, iesākās pavisam jauki un mierīgi - pa aliņam, pa šašļikam, pa šampinjonam ar sieru un marinētu gurķīti. Tad protams vajadzēja izdomāt sākt spēlēt King's Cup , kas nekad nebeidzas labi. Mūsu Gaiļbiksīte krita neattapīgā upura lomā un viņai nācās krietni daudz vairāk padzerties nekā citiem, lai gan spēli spēlējām 2x un beigās jau visi bijām diezgan mīksti. Nabaga Ņuņņai nācās dzert pašu King's Cup, kurā bija alus, vīns un beershake. Tad protams mūs sāka fotografēt zibens, kurš, protams, sākās tieši tad, kad man vajadzēja aiziet aiz stūra nokārtot dabiskās un ne pretīgās vajadzības, un zibens mani patiešām ļoti izbiedēja. Puiši izdomāja, ka vajag šaut ar gaiseni pa kaimiņmājas satelīta šķīvi, kas viņiem veiksmīgi arī izdevās. 
Tad, kur gadījies, kur ne, Klejojošais Brūnais Ronis ar Skudriņu nozuda. Es jau zinu, ka viņus nevajag laist kopā, jo viņu starpā iestājās tāda sūdu taisīšanas solidaritāte, kas mani vairs neizbrīna, bet izraisa diezgan labu devu smieklu. Turpinot stāstu, abi  resgaļi bija paņēmuši Gaiļbiksītes pļerdaku (kaut ko līdzīgu mocim) un devās iekarot Smiltenes drošās un mierīgās ielas. Brīdī, kad visi pārējie bijām izdevuši turpināt vakaru Klondaikā, piezvanīju Skudriņam, lai noskaidrotu vai viņi arī mums dosies līdzi, uz ko Skudriņš man atbildēja aptuveni šādi: "Jēbaķ, mēs nopisāmies. Matīs, tu asiņo!!! " To visu protams viņš nestāstīja ar paniku, bet histēriski smejoties. Es biju 100% pārliecināta, ka tas ir joks un jau gatavojāmies sēsties mašīnā, kad izgājām uz ielas un redzējām abus skaistuļus nākam mājās, stumjot pļerdaku pie rokas un klibojot. Skudriņš turēja rokās pļerdaka kreiso stūres daļu, kas bija diezgan smieklīgi. Klejojošā Brūnā Roņa zods bija skaisti un vīrišķīgi izdaiļots ar asfalta slimību, kas beigās izrādījās tik nopietna, ka devāmies uz slimnīcu, kur viņam iešuva 3 skaistas šuves un salīmēja smukus plāksterīšus. Pēc Roņa teiktā, viņam iešpricēja arī kaut ko pret stinguma krampjiem, kas izklausās diezgan bezsakarīgi. Kad viņš iznāca ārā, medmāsa no pakaļas sauca: "Nekas! Uzaudzē bārdu!" Mēs pierunājām Roni nofotografēties, jo, as you know, no pics - didn't happen.

Šeit jūs redzat Roni dikti smaidīgu. Rēta gan būs uz kādu īsu brītiņu, bet atmiņas noteikti saglabāsies uz ilgu laiku :)

Starp kūkām, kebabiem un Jāgerīti...

Viss jau sākās ar to, ka pirmā lekcija tika nogulēta, but it was for the greater good. Sajūta, atnākot uz otro, bija lieliska - nebija jāberzē acis, jāblenž vienā punktā un jātirina kājas, lai ātrāk beigtos. Kā arī vieslektore no Polijas padarīja mūsu ikdienas boring lingvistiku daudz saistošāku un atkal atjaunoja sparu mācīties tālāk.
Šodienas degustācijā lielo sparu iedeva gan Jagermeistera šotiņi, kuri tajā pašā veikalā bija pieejami pie cita degustāciju stenda, kā arī vissuperīgākā kolēģīte garā, slaidā un skaistā Madara. Tik pozitīvas emocijas strādājot es vēl nebiju ieguvusi. Pirmo reizi bija tā, ka negribējās nemaz beigt strādāt, jo bija super jautri. Jā.. tas tiešām ir atkarīgs no tā, ar ko tu kopā strādā, jo citreiz tās 3h velkās kā pensionārs uz Centrāltirgu pēc desas. Kā arī mums ar Madaru humora izjūta saskanēja jau no pirmā vārda, kas nāca pār lūpām. Smieklīgi, ka abas uz darbu braucām ar vienu un to pašu 5.trolejbusu, kurā viņa sēdēja man aiz muguras, kamēr abas sarakstījāmies ar sms - cikos, kur tikties, kur tu tagad atrodies. Protams, beigu beigās jau sapratām, ka visu ceļu esam nobraukušas kopā.
Vēl viens super pārsteigums bija degustācijas beigās, kad ne no kurienes uzradās mana bijusī foršā klasesbiedrene no VPĢ fantastiskajiem F - Anete :) Nebiju savu foršo make up ārtistiņu kopš izlaiduma satikusi. + vēl satiku arī Signi, kura arī strādāja turpat Olympias 2.stāvā Tikai Karotēs. Gribēju jau lai šās atbrauc pie manis ciemā, bet laikam jāatliek uz citu reizi - nogurums visām spēlēja savu lomu.
Diena tā jau bija smieklu un smaidu pilna, kad izdomāju pēc darba ieiet Merhaba kebabā, tepat uz Čaka un Tallinas stūra, kur vāciski papļāpāju ar turku izcelsmes kebab'pārdevēju :) Viņš bija tik laimīgs, ka es protu vāciski un es biju tik laimīga, ka varēšu priekš savas vasaras praksītes patrenēties ar kādu vācu valodu. Sarunājām randiņu nākamnedēļ, iešu pie viņa uz darbu dzert turku tēju un parunāsim par dzīvi.


Nezinu kā tev, bet man bija vienkārši lieliska diena!

P.S. Nekad nedzeriet darba laikā! Tādas muļķības var sarunāt, ka maz neliekas. :-)

Jeux d'Enfants

Pēdējā laikā esmu baigi uzkritusi uz franču filmām un gandrīz katru dienu klausos franču mūziku. Lai nu kā, caur draugiem uzzināju par šo filmu Jeux d'Enfants. 

Filmas sižetlīnija balstās uz vienu puisi, vārdā Julien un vienu meiteni ,vārdā Sophie, kuri jau kopš bērnības spēlē interesantu spēli, respektīvi, izaicina viens otru uz visādām, ne parāk drošām, darbībām. Tajā pašā laikā, kad abi filmas varoņi sāk iekšēji saprast, ka tas viss ir kaut kas vairāk par vienkāršu spēli, viņi nevar izprast viens otra patiesos nodomus, jo spēle vienmēr ir bijusi galvenā, nevis kaut kādas jūtas. Anyway, aktierspēle no Marion Cotillard un Guillaume Canet ir nepārspējama. Starp viņiem vienkārši strāvoja elektrība! Kaut ko tādu no izblamētajiem amerikāņu izcelsmes aktieriem nevarēsi atrast. Tas vienkārši ir jāredz un jāizbauda. Vēl, kas man ļoti patika, bija meitenes interesantais personāžs - tāda nepieejama, bet tajā pašā laikā emocionāla un seksīga. Brunetes for the win! Parasti labākās aktrises. Puisis, atzīšos, ir ļoti simpātisks un viņa smaids tā pievelk, ka pārējais šķiet absolūti mazsvarīgs. 

Kopvērtējums

Mīļākais citāts no filmas - abi, vēl maziņi, 8 gadu vecumā sēž kāzās, zem galda, klasiskais jautājums - 
Sophie à 8 ans: What'll you be when you grow up? 
Julien à 8 ans: A tyrant! 
Sophie à 8 ans: A tyrant? Your people subjugated? 
Julien à 8 ans: Totally! With a harem, slaves, and torture every Thursday! 
Sophie à 8 ans: Cool! 
Julien à 8 ans: And you? 
Sophie à 8 ans: Well, I... No, it's too dumb. 
Julien à 8 ans: Tell me! 
Sophie à 8 ans: You won't like it. 
Julien à 8 ans: I told you! Tell me! 
Sophie à 8 ans: I'd like to be a cream puff. A cream puff with apricots, or even a plain one. Lukewarm at the bakery. In the window. 
Julien à 8 ans: A cream puff? As in cake? 
Sophie à 8 ans: Of course! What else! A cream puff is a cream puff! 
Julien à 8 ans: A cream puff... Yeah, of course, a cream puff! That's brilliant! 

Filmas jēga - kā ir dzīvot nevis tikai dzīvošanas pēc, bet patiešām no sirds mīlēt pašu dzīves ideju kā tādu
Filmas atslēgas vārds - burciņa
Kad skatīties? - tikai ne alkohola reibumā un tikai ne ar kaudzi draugu - nebūs jēgas - vislabāk izbaudīt vienatnē brīžos, kad šķiet, ka tava dzīve nekustas uz priekšu.
Ko iegūsi no filmas? - dalītas emocijas, labi pavadītu laiku un franču valodas dzidrā skanējuma esenci
Mans subjektīvais vērtējums skalā no 1-10 - Dodu 8 vistas tējas! 
Lūdzu, treileri studijā -

P.S. Rīt franču valodā tests - noderīgi.

Tur, pie stenda, pie kravas kuģiem un erotiskajām masāžām.

Pēdējā laikā diezgan daudz sanācis pastrādāt. Respektīvi, pēdējās brīvdienas man bija darba dienas. Jebkurā gadījumā, darbs sāk iepatikties un sāk izveidoties arī priekšstati par veikaliem, to darbību un cilvēkiem, kas tos apmeklē. Pagājušajā nedēļas nogalē strādāju Alfā, vadīju Latvijas Maiznieka kūku degustāciju. Pirmo reizi (man) arī ieradās kontrole no paša maiznieka firmas, pareizāk sakot, veselas 3 kontroles, no kurām viena filmēja manas neveiklās rokas ar iPad'u. Tikko knapi bijām sākušas degustāciju, kūkas bija mitras un nepadevās manam nazim, tāpēc viss bruka un juka un izskatījās, ka es neesmu rokas mazgājusi kādu gadu (protams, rokās ir cimdi). Esmu satikusi maizes profiņus, kuriem rupjmaize šķiet nepietiekami rupja, daži viebjas, daži skaļi saka - mmmmm, om nom nom, cik garšīgi utt. Pāris turki virs 40 ir paspējuši uzminēt no kurienes es esmu, tikai paskatoties uz mani, kā arī kāds ārzemnieks jau paspējis piesist kanti un izteikt vēlmi apmainīties ar numuriņiem. Uz ko es atbildēju kā pilnīga idiote - "No, I'd rather not." Biju tā apmulsusi un pēc tam sakaunējusies, ka gāju 10x pārkārtot maizes plauktus, lai nepievērstu sev lieku uzmanību. Šonedēļ strādāšu arī Stockmann'ā. Dzirdēju, ka tur esot stingri noteikumi pret degustāciju vadītājiem. Tad jau redzēs kā būs. 
Vēl - esmu uzzinājusi savu aizlidošanas datumu uz Vāczemi. Tas būs tieši pēc Jāņiem - 25.ajā. 2 mēnešus pastrādāšu praksē loģistikas firmā Kuehne & Nagel. Man jau, protams, nav nekādas nojēgas, kas man tur būs jādara, kā arī es vispār neko nesaprotu no loģistikas. BET, tas jau mani neattur izmēģināt ko jaunu, kas pēcāk varēs rotāt mana CV sadaļu - darba pieredze. Runājot par to, beidzat gausties, cilvēki, ka nekur nevar atrast darbu! Tās ir pilnīgas muļķības. Vajag tikai aktīvi meklēt un vispār gribēt strādāt. Ielikt kaut kādu atdevi no sevis un viena CV vietā aizsūtīt vismaz 50 un katru perfekti piemērotu attiecīgajai darba vietai. Vienmēr vajag iztēloties, cik grūti ir patiesībā tam darba devējam izvērtēt darba ņēmējus. Divas lietas - darba pieredze un personība - ir vissvarīgākās. Izglītība vairo personību, kas vēlāk arī atalgojas lieliska darba ieguvē. 
Lai veicas visiem atrast to, ko meklējat un uzmanieties no tādiem sludinājumiem kā - Meklējam masierītes vecumā no 18-30 gadiem, apmācība uz vietas un bez maksas, sūtiet savu foto un motivācijas vēstuli. P.S. Darbs nav saistīts ar intīmpakalpojumiem! F*ck you!!!!!!!! Es uz tādu 1x atsaucos un attapos netīra kluba pagrabā, kur man stāsta: "Nu, 40 min. tu veic viņam klasisko masāžu. Lieki piebilst, ka tikai apakšbiksītēs. Un tad pagriez viņu otrādi un pabeidz visu līdz galam!" Nu ja, kādi tur intīmpakalpojumi. Tas jau tikai tā - nu - bisķiņ. Tas jau nekas, ka pirms tam kaut kādas 5x prasīju vai darbs ir saistīts ar kaut ko netīru. Nu ja, kas kuram netīrs. Meitene, kas mani mēģināja savervēt šim darbam teica, ka nekad šo darbu nemainītu pret ko citu. Pelna apm. 400ls mēnesī tikai tīri par masāžas pamatcenu + tā sauktā dzeramnauda + sponsorēti ceļojumi kopā ar kādu no klientiem. Burvīgi pievilcīga darba bonusu pakete! :-)


Tas arī īsumā viss par esošo, bijušo un nākamo.
XOXO
Spalchaaa

StarStruck

Nu tad beidzot esmu gatava jums atrādīt The Capybaras sniegumu Mārtriņa Freimaņa Fonda konkursā "Pirmais". Draugi jau saka, ka tā bija mūsu labākā uzstāšanās, kā arī labākais apskaņojums. Sākoties konkursam es biju patīkami pārsteigta, ka žūrijā bija Latvijā pazīstami mūziķi un mūzikas pazinēji, piemēram, G.Račs, U.Rudaks, E.Mīlgrāve un Kaža. Bija vēl divi, bet tos tā īsti neatpazinu (neinteresējos par latviešu mūziku). Lai nu kā, žūrijas locekļi patiešām deva konstruktīvu kritiku, kas The Capybaras noteikti noderēs turpmākā attīstībā. Pusfinālā piedalījās vēl divas grupas - The Citizens un The Highway. No katra pusfināla tiek izvirzīta viena grupa finālam, taču uzreiz tas netika darīts. Žūrijas locekļi teica, ka rezultātus uzzināsim tikai aptuveni pēc mēneša. Tāpēc tagad esam nobrieduši gatavoties un pierādīt sevi no pašas labākās puses, jo žūrija no mums vēlas redzēt kaut ko vēl interesantāku. Lai gan, viņi jau iedeva mums pāris challengus. Vēlreiz paldies Diānai, ka piedalījās šajā eksperimentā! Tas nekas, ka diviem žūrjias locekļiem nepatika, vismaz Kaža bij priecīgs un arī cilvēku atsauksmes bija patīkamas. Vispār saņēmām kaudzi komplimentu, kā arī kompliments no Rudaka par manu vokālu bija glaimojošs. Man prieks, ka tiekam beidzot atzīti. The Capybaras savu stilu nemainīs, mēs paliksim tikpat nenodefinējami un nevienā maisā neiebāžami, kā pirms tam. Nu tad lai iet! Patīkamu klausīšanos :-)
The Capybaras - Tūlīt
The Capybaras - If You Excuse Me
The Capybaras - Lietus Dārzs Kaverversija
The Capybaras - Dakter
The Capybaras - Falling Leaves

P.S. Žūrijai vislabāk patika 2.dziesma, If you Excuse Me. Un viņi mums iedeva challengu šo dziesmu uztaisīt latviski. :-)

Vijole manai dvēselei.

Ehh, tik labs mēģis ar The Capybaras ilgi nebija bijis. Gatavojāmies rītdienas konkursam, kas notiks Latvijas 1. Rokkafejnīcā, Reiterna namā, Mārstaļu 2/4, tepat, Vecrīgā. Pirmo reizi man ir tik labs fīlings. Uzaicināju kursabiedreni Diānu Zelču piespēlēt pāris dziesmām. Ja godīgi, nemaz necerēju, ka tas viss izvērtīsies tik PERFEKTI! Meitenei patiešām ir lielisks talants, viņa kādu laiku nebija spēlējusi vijoli, bet tik ātri piešāvās un sakonektējās ar mūsu stilu, mūsu dziesmām. Vnk nav vārdu. Spēlējot Falling Leaves patiešām gandrīz uz piņņu parāva. Patīkami arī tas, ka iegūstot tādu iedvesmu atveras i prāts, i rīkle un spēj sasniegt tādus augstumus, kur ikdienā neaizlidosi. Es patiešām ceru, ka Diāna vēl biežāk uzspēlēs kopā ar mums un  ka tā nebija mūsu pēdējā sadarbības reize. 

Čū ir nozīmēts kā "The Camera Man" un es ceru, ka pēc rītdienas tiem, kuriem nebija iespējas mūs redzēt dzīvajā, būs iespēja noklausīties vecajā labajā Jūtūbā. :) Kā arī šie video tiks ievietoti tepat, manā blogā.

Es ceru uz jūsu atbalstu, tiešu vai netiešu. Turiet par mums īkšķus.

Bet tiem, kuri vēlas mūs redzēt, adresi nosaucu pirms tam, bet šis Mārtiņa Freimaņa fonda konkurss "Pirmais" sāksies plkst. 21:00, taču mēs spēlēsim ap 21:30. Pēc tam noteikti iekarosim Vecrīgu - un pavisam noteikti - labā, pozitīvā garastāvoklī, jo svarīgākais jau ir piedalīties, pareizāk sakot, parādīties, jo šī ir tā lieliskā iespēja mums to beidzot izdarīt Rīgā. Cerība mirst pēdējā un The Capybaras cer, ka tiks pamanīti :)

Uz tikšanos rīt! 

King's Cup!

Un beidzot esmu atguvusies no trakajām brīvdienām. Tiesa, šodiena arī vēl ir diena, bet šī nebūs no tām aizlietajām kā visas iepriekšējās. Viss tā pa īstam sākās ar Bimbīša dzimmeni @ Cēsis. Lai neteiktu vairāk, cēsinieki māk ballēties un Valmiera Hardcore vajadzētu bīties, because they're comin'! Jo nepietiek jau ar vienu mega ballīti Bimbīša mājās ar ~40 cilv., vajag tač arī afterpārtiju, kas notika 6dien pie Čū. Puiši no Cēsīm ieradās apbruņojušies ar party kit'u -

un dzeršanas spēli King's Cup. Manuprāt, tā ir the best party game ever! Tā lai arī jums turpmāk ballītēs netrūktu jautrības un nodzertu smadzeņu, šodienas blogā piedāvāju jums ekskluzīvu ieskatu šajā spēlē (tiem, kas to vēl nav "apguvuši"). Protams, vikipēdijā arī var atrast šīs spēles noteikumus, bet tas mani neattur no tās popularizēšanas. 

Tātad, King's Cup noteikumi.

Viss, kas jums ir vajadzīgs - kāršu kava, alkohols pēc ieskatiem un gaumes, glāzes visiem spēles dalībniekiem, kā arī viena glāze, kas kalpos kā King's Cup.

1. Visas kārtis sakārto apkārt King's Cup (tukša glāze, kuru novieto galda vidū).

2. Nolemj vai čikājas, kurš dalībnieks sāks pirmais un tas arī velk pirmo kārti. Kārtis velk viens dalībnieks pēc otra. Turpmāk izstāstīšu par katras kārts nozīmi.

2 - For U - Dzer kāds uz ko norāda

3 - For me - Dzeru es

4 - For wh*res - Dzer meitenes

5 - Nicks - Kādam tiek dota iesauka visas spēles gaitā. Ja kāds nosauc citādāk, tad tas kāds dzer

6 - For di*ks - Dzer čaļi

7 - Bottoms up 2 heaven - Dzer visu glāzi (pats)

8 - Rule - Nosaka paražu pirms/pēc dzeršanas. Respektīvi tas, kas izvelk šo kārti izdomā, kas visiem būs jādara pirms/pēc katras dzeršanas reizes visas spēles gaitā. (Tā var būt auss pakasīšana, blakussēdētāja padušu ostīšana... nu whatever, te var izpausties)

9 - For Rhymes - Jāizdomā dzejolīts vai vienkārši kāda rindiņa. Katram nākamajam ir jāizdomā jauna rindiņa ar atskaņām. Tas, kurš nevar izdomāt atskaņu, tas dzer. (Protams, neaizmirstam ievērot visas iepriekš noteiktās paražas 8 Rule)

10 - Categories - Kāds izdomā kategoriju, piem., auto markas un visi uz apli sauc. Kas nevar nosaukt, tas dzer. (Priekš idejām - mēs spēlējām ar tādām kategorijām kā porno filmas, klasiskās mūzikas komponisti, enerģijas dzērieni, Prāta Vētras dziesmu nosaukumi utt.)

Kalps (J) - I have never ever - Saka vienu lietu, ko nekad nav darījis, tie, kas ir darījuši, tie dzer.

Dāma (Q) - Question - Šo kārti patur uz galda un ikvienā spēles situācijā var uzdot kādam jautājumu. Ja tas kāds atbild, tad dzer, bet ja uzdod jautājumu uzreiz tālāk, neatbildot uz to, tad dzer nākamais, kas atbild. Kārts derīga līdz brīdim, kad kāds cits izvelk Q.

Kungs (K) - King's Cup - Pirmie trīs dalībnieki, kuri izvelk kungus, ielej no sava dzēriena King's Cup'ā. Var liet, cik vēlas. Tas dalībnieks, kurš izvelk pēdējo kingu, protams, izdzer King's Cup. Un tad arī spēle beidzas.

Tuza (A) - Waterfall - Visi dzer uz apli, drīkst nolaist glāzi tad, kad tukša vai iepriekšējais aplī ir nolaidis pirms tevis. Piebilde - vis sāk dzert kopā. ( Vissūdīgāk ir pēdējam, viņam visilgāk jāgaida līdz pārējie nolaiž.) Nav arī obligāti jāizdzer visa glāze. Tas ir pēc paša ieskatiem.

3. Nu tas arī būtu viss. Šī noteikti būs viena pamatīgi iecienīta spēle mūsu vidū. Un pirms iešanas uz iestādēm arī forši. Citreiz neviens nevar izdzert tik ātri cik vajag, bet šī spēle paātrina iereibšanas laiku pavisam noteikti. 

Lieki jau piebilst, bet parasti ballīšu laikā es visus prikolus pierakstu telefonā, lai nākamajā rītā varētu par tiem atkal atcerēties un pasmieties. Šoreiz nu man galīgi neizdevās atcerēties prikolu, kas bija pierakstīts šādi: Pasaka par melleņu pīrāgu. Vēl joprojām lauzu galvu par to.

Lai nu kā, brīvdienas izdevās lieliski, par labām ballītēm galīgi nevarēja sūdzēties, kā arī pavadīju laiku kopā ar ģimeni, kas ir vēl svarīgāk, jo tagad jau arvien retāk sanāks... 

Ceru, ka spēle jūsu ballītēs tiks likta lietā :-)

Pelnrušķītis un Drāgons

Smirdu pēc sašlika un dūmiem, bet diena izdevusies diezgan jauka. Pirmais iespaids, sēžot istabā, - ārā tak karsts, braucam uz jūru! Ņihuja, izejam ārā, pasēžam, pacepam pie manis pagalmā un pēc 30 minūtēm jau sāk saldēt. Ak tu, saule! Atkal ar saviem aukstajiem, ļaunajiem lāzerstariem.
Māsai beidzot bija prieki, varēja koļīties puišiem (kas izpaudās ar akmeņu mētāšanu, sišanu ar zariem un sirsniņu rādīšanu). Lieki jau piebilst, ka māsai 8 gadi.
Apēdām vistas, atstājām cūku kaimiņiem par prieku, pašķīrāmies un gājām katrs savu ceļu. Tiesa, man tālu nebija jāiet :-) Bija prieks satikt drauģeļus šodien, tagad gaidu savu vīrieti atgriežamies no nekaunīgās Rīgas. Izskatās, ka šovakar atkal būs balle!
So, lets drive! Hop in!

Paņem šito!

Šodienas piedzīvojumi sākas plkst 12os, kad ar Lūsi sadomājām braukt apciemot veco labo VPĢ. Ideja nebija slikta, izpildījums arī neslikts, bet dibens galīgi nevarēja sadraudzēties ar velo sēdekli. Vēl joprojām sāp. Tas nozīmē, ka jābrauc biežāk... kā Bruģis teica, uzaugs krevele un tad vairs nesāpēs.
Parunājām ar Māri un Sarmīti. It kā Viesturos lielākā daļa no skolas dzīves aizvadīta, bet VPĢ tomēr lielāks prieks atgriezties. Kā nekā, Viesturos arī daudz kas ir mainījies un tā skola ir pazaudējusi savu esenci.
Pēc apciemojuma iegriezāmies memītī, iekārtojāmies uz celku saliņas un sagatavojāmies ūdenspīpes baudīšanai. Tiesa gan, otrā diena pēc kārtas, bet nav jau slikti :-)
Pafočējāmies

un parunājām par dzīvi.
Smieklīgi bija tas, ka tieši tad mēs ārā runājām par konkursu, kurā pieteicāmies ar kapibarām. Kādu nedēļu atpakaļ aizsūtīju pieteikumu uz Mārtiņa Freimaņa fonda rīkoto konkursu "Pirmais", kur patiesībā lielu cerību nebija tikt, bet kaut kādā brīnumainā kārtā šodien saņēmu e-pastu ar iepriecinoši saldskābu vēsti. It kā jau forši, ka tikām, bet stulbi, ka jāuzstājas ir jau 11.aprīlī Latvijas Rokkafejnīcā Vecrīgā... Tieši ar Lūsi pirms tam iesmējām, ka forši jau būtu tikt, bet stulbi būtu spēlēt pirmajā no atlasēm. Haha, laikam nevajadzēja smieties. Nu neko, ja nebūs iespēju mainīt uz citu datumu, cīnīsimies tāpat. Baigā steiga sanāk un + visi instrumenti Rīgā... Lai nu kā, arī The Capybaras vienmēr saņemas un kad vajag tad ir formā :-)
Vēl lielāks pārsteigums par konkursu bija Burkānciema Kebabnīca. Izrādās, ka atvērusies tikai vakardien, bet šodien jau tur bija tautas pa pilno. Sarunājām vakarā ar Lūsi, Bruģi un Ketūni aiziet ieēst pa kebabam. Ēdām tikai mēs ar Lūsi, Bruģis ēda kartupeļus, bet Ketūne negribēja, jo ķip taukains esot. Uz ko Bruģis atbildēja: "Kas tad tu esi? Princesīte? Princesīte, kas grauž nagus?" :-) Bruģis vienmēr lamā Ketūni par viņas ieradumiem. Lai nu kā, labāk grauzt nagus nekā šaut vēnā (rēcošaissmaidiņš).
Nu tagad pilns vēders ar mazo kebabu un laiks doties pie miera, vai arī pie kādas filmas... Starpcitu, nesen ar Čū noskatījāmies The Grey ar episko Laiamu Nīsonu. Filma diezgan traka, asiņaina un daudz lamājas. Bet kaut kāda jau tam visam jēga bija, vismaz man patika. Un Laiams ir ciets, indeed.

Arlabunakti salašņas, nav ko lūrēt te manu blogu!
P.S. Atcerieties, ka par visu ir samaksāts! :-)
P.S.S I'm officially a redhead now!

Purrrfect!

Nu ko, Valmiera Hardcore Spring Break ir iesācies diezgan veiksmīgi. Vakar ar Bruģi, Ketūni un Lūsi bijām "pie sliedēm", kur aizvedām Lūsi papīpēt ūdenspīpi. Īstenībā iesaku visiem ņemt vīnogu + citronu tabaku - ļooooti garšīga (atgādināja bērnību un krāsainās košļenītes). Pēc tam, protams, devāmies pie Ketūnes izdemolēt viņai māju, ar Bruģi ietestējām brāli Jāgeri. Kopumā - vakars mierīgs, draugi izčakarēti via Facebook un pie Ketūnes ir silti un garšīgi - mamma ūber pavārs! :-)

Tagad ar Lūsi laižam ar riteņiem braukāties. Kas par to, ka ārā ir auksts? Saule paliek saule, kaut vai ar ļauniem lāzerstariem zobiem!

Kuponu vergs

Šodien došos iekarot klusā centra frizētavu Cosmo Beauty. Pirms nedēļas iegādājos kuponu, kas šķita vairāk nekā izdevīgs. Ceru, ka kvalitāte nebūs sūdīga. Bet nu... to jau redzēs pēc tam. Gaidiet foto, būs pārmaiņas!

:-)

Green Effect Sketches 3. un pēdējā daļa

1.

2.

3.

4.

1. un 2. bildes tematiski saistītas :-) 3.ā nav jāskaidro. Bet 4.ā ir mans favorīts - nabaga tirex, kas visur tiek izsmiets par viņa mazo rociņu invaliditāti...

P.S. Šonedēļ turpinājumā - Valmiera Hardcore Spring Break piedzīvojumi. So... STAY TUNED!

Green Effect Sketches 2.daļa

1.

2.

3.

4.

1.zīmējums sākumā bija tikai mīļš zilonītis, bet pēc skatītāju balsojuma apkopošanas Chuu saņēma uzdevumu šo zīmējumu transformēt "to the dark side".
2. zīmējumā redzam māti ar bērniem cietumā. Nezinu, kāpēc ko tādu uzzīmēju, bet melnie ņēma virsroku.
3. zīmējumu, manuprāt, zīmēja Anda, bet tad jau man bija iestājies "blur mode"
4. zīmējums izskatās pēc Čū pirksta.

Anyway, vēlāk vakarā ielikšu noslēguma daļu.

Green Effect Sketches 1.daļa

1.

2.

3.

4.

Zīmējumi tapuši Kindle sadarbībā ar e-sketcher. Ļoti forša programma, liek katram justies kā īstam māksliniekam.
1.zīm. Saldējuma kokteiļa glāze by Chuu
2.zīm. Putnus aizpūš ventilators by Spalchaa
3.zīm. Ielocīts musors by Anda Pa
4.zīm. Kārtējā mistika by Arcis

Rakstiet komentāros, kurš zīmējums ir da most coolest one! :-)

American Idol vs. The Voice

Tā kā esmu baigais amerikāņu TV šovu fans, izlēmu salīdzināt American Idol & The Voice. Lai gan The Voice ir salīdzinoši jauns šovs (1.sezona iznāca 2011.gadā), tas ievērojami pārsit American Idol daudzās jomās:

1. The Voice dalībnieku atlase notiek pēc tam, kad visi pieteikumi ir rūpīgi izmeklēti, respektīvi, netiek rādīti visādi anāli dziedātāji, par kuriem ir kauns gan viņu vecākiem (tikai viņi to neatzīst), draugiem, žūrijai un galu galā arī šova vērotājam.
2. The Voice atlases notiek pēc "aklā" principa. Žūrijas locekļi (kā man patīk tas vārds) sēž ar muguru pret dalībniekiem, kuriem ir iespēja 2min. laikā žūriju pārliecināt piespiest lielu sarkanu pogu, kas apgriež viņu krēslus, uz kuriem rakstīts - I WANT YOU! (Es tevi gribu). Tā kā žūrijā ir 4 locekļi (kuri arī pārsit AI) viņiem jāizveido 4 komandas, katrā pa 12 dalībniekiem. Pats foršākais ir tas, ka žūrijas locekļi paši viņus trenē, skolo un gatavo priekšnesumiem.
3. Finally atklāšu, kas ir The Voice žūrijā - Christina Aguilera, Maroon 5 solists Adam Levine, Cee-Lo(duetiņš Gnarls Barkley) un Blake Shelton (kantrī rokstārs). Katrs no viņiem ir kompetents savā jomā, kas arī  ļoti priecē.
4. Vēl viena laba fīča. Ja 1 žūrijas loceklis nospiež pogu, tad dalībniekam nav citu variantu kā pievienoties viņa komandai. Taču ja 2 vai pat visi 4 nospiež pogu, dalībniekam ir iespēja izvēlēties, pie kura no 'vocal coach' doties, un tas jau paliek grūtāk. 

Apkopojot šo visu varu teikt, ka The Voice koncepts ir ievērojami interesantāks par American Idol, kurš pašlaik jau ir iestūrējis 11.sezonā. Vislielākais pluss The Voice ir tas, ka katrs dalībnieks tiek konkrēti vērtēts tikai un vienīgi pēc balss, lai gan AI viņi bieži vien meklē ''the whole package'', kas sašaurina iespēju tikt tālāk. Viens gadījums bija īpaši uzkrītošs AI, kad atlases telpā ienāca slaida, izskatīga blondīne iespīlētās bikšiņās un ar atkailinātu nabiņu, Rendijs momentāli pateica: "You're going to Hollywood!" Un tad man visa dūša apskrējās pret tiem dalībniekiem, kuru balsis n-tās reizes pārsita tās karsējmeitenes balsi. 

Dažreiz šķiet, ka pārāk iespringstu uz šiem šoviem, bet tie katru reizi atgādina par to, cik Latvijas šovi ir briesmīgi, nekompetenti un vedina domāt, ka letiņu vidū nav neviena nepieradināta talanta. Visas tās Okartes skatuves un Zelta Talanti ir viens vienīgs izsmiekls. Un nesakiet, ka LV nabadzīgi, mums vienkārši pietrūkst izdomas! Nevajag jau tur ārprātīgi grandiozas balvas, vajag tikai piesaistošus noteikumus, kas neaprobežojas ar dalībnieku iespundēšanu starp četrām sienām un intrigu vērpšanu. No talantiem tur nav ne smakas.

Ok, pietiks par to. Šeit video ar Gnarls Barkley (dzied Cee-Lo) dziesmu: 

Un šeit viens video ar The Voice dalībniekiem, kuri manuprāt pārsita visus pārējos, tikai žēl, ka no šī battle tikai viens tiek tālāk :-(

P.S. Ceru, ka ieinteresēju kādu nomainīt AI, vai vismaz pievienot The Voice "must see" listei. :-)

Taste it!

Nu jau esmu ieguvusi savu pirmo normālo pieredzīti iekš Promo Team. Tieši pirms nedēļas man bija pirmo reiz jāstrādā vienai, atzīšos, nebija tik vienkārši. Viss sākās ar to, ka man bija jāvada Latvijas Maiznieka "Zeltenes"degustācija Purvciema IKI. Nē, patiesībā, viss sākās ar to, ka no rīta pirms degustācijas nācās līst Google Translate, lai noskaidrotu, kā krieviski saucās visas tās "hļebas", jo mana intuīcija teica priekšā, ka Purčix   man sagādās ne vienu vien pārbaudījumu valodu zināšanās. Tā nu es iečekoju, kā sauc saldskābmaizi - kislo-sladkaja hļeba, rupjmaizi - ržannoje hļeb, baltmaizi - belij hļeb i saldo baltmaizi - sladkij hļeb. Apbruņojusies ar zīdaiņa līmeņa valodas prasmēm, devos uz Abreni, tpfu, Purčiku. Mana intuīcija nemēdz mani pievilt, jo absolūti visi IKI darbinieki runāja tikai krieviski, kā arī visi degustācijas dalībnieki. Tas jau varbūt arī nebūtu tas pats trakākais, bet mans stends atradās tieši pretim gaļas stendam, respektīvi, vaļējam ledusskapim. Un diena arī nebija tā pati siltākā un degustācijas drēbes arī ne pašas biezākās - gaiši brūns linu krekliņš ar īsām rokām un balts priekšautiņš, kurš noteikti man nepalīdzēja nepalikt zilai. Tā es tur 3h nostāvēju, pēdējās stundas laikā šķita, ka atstiepšu pekas. Cilvēku pieplūdums arī daudz nepalīdzēja pārlaist šo ziemu veikala telpās, jo tas bija apmēram tik pat liels kā pēc Černobiļas sprādziena. Galu galā, es to veiksmīgi izturēju un devos ārā, lai, iespējams, sasildītos, bet tur es saņēmu dūri sejā no nejaukā laika vīra, kas sūtīja man plāksnēm līdzīgu sniegu. Nu jā, tā bija svētdiena. 

Pārējās dienas esmu vadījusi degustācijas ar Dr.Oetker musli produkciju, kas ir ahujenna garšīga un man ir baigais prieks, ka varu dabūt pārpalikumus uz māju, jo citreiz studenta dzīve iespiež nabadzības stūrī, kad jāēd tas, ko var atrast ledusskapja dziļākajos nostūros. 

Lai nu kā, pašas labākās ziņas ir tādas, ka LU mums piedāvā lielisku atalgojumu sūrajam darbam - pavasara brīvlaiku! Tas ir tik awesome! Es jūtos drīzāk kā vidusskolā, nevis augstskolā. Tādēļ jāmēģina saplānot tas brīvlaiks tā, lai būtu ko atcerēties, citādi tas mēdz tik ātri paiet, ka nemaz nepaspēj visus darbus sadarīt. Un vispār - laiciņš šodien fōrš! 

Jauku jums visiem šo Pūpolsvētdienu un turpiniet čakarēt viens otram prātu ar 1.aprīļa jokiem!

P.S. Līdz sesijai vasarai vēl tikai nepilni 2 mēneši. :-)