Mani melnie krājumi

Tā nu es biš pasēdēju te pie Kra datora un, lasot viņa virtuālos garadarbus, atcerējos, ka savulaik rakstīju kaut ko kas līdzinājās dzejai, prozai un pat izrādās, ka biju publicējusi stāstu. Labi, ka ir tāda mājaslapa, kuru neviens neatceras un kura ir glabājusi manus darbus līdz pat šim brīdim. Kas nozīmē, ka ir pienācis laiks kaut ko no tā visa nopublicēt. Uzskatu, ka priekš sīkas emo meitenītes nerakstīju sūdīgi. Bet nu to varat iečekot paši. 

Šodienas piedāvājumā: īsrindes

Ikdienišķs ziemas rīts

pliks pastelis lien

bez esences maigās.

skudras skrien,

prāts neaptverami svaidās.

pārsalusi grūtniece

bērniņa gaidās -

tā ir dieva vietniece,

taču pasaule vēl baidās.

1

Tu, mana vadāmierīce,

Tu, manas kaķenes akmentiņš,

Tu, kas instrukcijām seko,

Tu esi manuāls.

Atmiņas

Es atceros,

Kā mēs pagāš`ziem

Spēlējām cirku

Ar apaļiem kauliņiem...

Bez tirpiņām

Plūsti pār mani

Bez lavas, bez jaudas

Liecies pār mani

Bez leņķa, bez baudas

Pieskaries man

Bez tirpiņām, labi?

Tikai iečuksti man

Un mēs noslīksim abi.