wonderland

Ilgi gan šeit nekas nav skricelēts. Lai nu kā, šajā semestrī iet labāk nekā cerēts. Šoreiz ne jau tieši skolas, mācību ziņā, bet gan personības izaugsmes ziņā. Esmu iemēģinājusi roku, pareizāk sakot, balsi telemārketingā. Pārdevu kosmodiskus, pannas u.c. šitus, kurus pati nekad nepirktu un, ja godīgi, neviens no pārējiem operatoriem arī nešķita īpaši laimīgs nākot uz darbu. Es beidzot zinu, kā tas ir, būt tās klausules otrā pusē, vārīties uz nebēdu un mēģināt izskalot potenciālo klientu ierūsējušās smadzenes. Nav jau arī tā, ka neviens neko nepirktu, bet tās stratēģijas, ar kādām tiek ieinteresēts pircējs (respektīvi, šajā gadījumā - nabaga pensionārs, vienīgais stabilais pelnītājs valstī) ir tik muļķīgas. Tu tur sēdi visu dienu, nu kādas 6-8h un katram, kurš atbild, saki, ka viņš ir viens no, piem., 20 laimīgajiem un viņa numurs laimējis datubāzes izlozē. Srsly? Ja katrs no operatoriem atnāktu un katru dienu piezvanītu tikai vienam cilvēkam (jo operatori jau arī tur ir vismaz 30 katru dienu uz vietas), reāli nopelnītais būtu absolūta nulle. Bet, ko nu tur, cilvēki uzķeras uz tādām lietām, it īpaši, ja šķiet, ka tikai nu viņš ir tas "the special one", kuram ir fascinējoša iespēja iegādāties ekobumbas, kas absolūti nedarbojas kā reklamēts, vai tvaika slotas "jauno sarkano modeli", kurš tīra tāpat kā jebkura normāla slota, kuru var iemērkt ūdeni, pie tam, tvaika slotai vēl lielāks čakars.

Lai nu kā, šajā brīnišķīgajā darba vietā nebija fiksētās algas, tādēļ izlēmu aizvakar no turienes doties prom. Un  arī aizvakar vēl nebija tāda doma, ka šajā semestrī es vēl varētu strādāt... līdz es saņēmu zvanu no Promo Team, kuriem aizsūtīju cv pirms mēneša, kuri aicināja mani uz pārrunām. Atmosfēra ļoti jauka, kolēģi super laipni un manos darba pienākumos ienāk degustāciju vadīšana lielveikalos. Šodien bija mana pirmā oficiālā darba diena (paldies Annai, kas man palīdzēja iejusties) un es droši varu teikt, ka šis darbs ir krietni foršāks par telemārketingu. Sava veida pārdošana jau tā ir, bet šeit vismaz notiek konkrētā produkta prezentācija un tiek uzturēts acu kontakts ar potenciālo klientu. Un kas ir vēl foršāk, ir iespēja savākt atlikušo preci uz mājām. Protams, man kā iesācējai pagāja neilgs brītiņš, kamēr apradu ar cilvēku kustībām, sejas izteiksmēm un patiešām dīvainajiem izskatiem, un tad jau viss bija ok, varēju droši pati runāt. 

Secinājumi? Telemārketingā es brīvprātīgi vairs nepieteikšos, ja nu vienīgi tad, ja pa brīvu dos man uz mājām visus tos produktus un vēl arī datubāzi varētu, lai nav no mājas laukā jāiet, lai ir comfy comfy.

Otrs secinājums, stāvēt pie degustāciju stenda nav nekādas vainas, galu galā, vienā dienā tās ir tikai 3h, līdz ar to izturēt nav nemaz tik grūti, protams, ja ir vēl kāds kompanjons. Tad jau redzēs, kā būs vienai pašai.

Nu ko, mani nelielie piedzīvojumi izstāstīti.

Ceru, ka jums patika.

Thank you, come again! :)