SCHMETTERLING!!!!

Nu ko lai saka, laiks min uz pēdām. Varu nešaubīties, ka šī vasara būs pavisam citāda nekā iepriekšējās, jo pavisam drīz došos lidojumā uz Vāczemi pie Tantītes (tēta māsas nikneims). Šoreiz gan tas nebūs izklaides brauciens, jo, pateicoties viņai un Soren(Tantītes boifrends), esmu ieguvusi lielisku iespēju iegūt pieredzi vienā no lielākajiem Eiropas loģistikas uzņēmumiem. Lieki piebilst, ka man nav ne mazākās nojausmas par to, kādi pienākumi man tur būs jāveic, kā arī vācu valoda jau kādu laiku nav mana stiprā puse un konstanti jaucas ar franču valodu. Lai nu kā, būs diezgan pamatīgi jākomunicē Hitlera mēlē un jāmēģina sevi pierādīt kā labu Praktikantin. Iespējams, vismaz reference letter saņemšu par lielām pūlēm. Garlaicīgi man noteikti nebūs, jo Tantīte ir mana vecākā māsa, kas man nekad nav bijusi, un vārds Tantīte ir pirmais, kas man nāca pār lūpām, kad biju maziņa, nevis mamma vai tētis, tā kā saikne mums ir superforša un viņai arī ir jauna superforša māja, kurā palēnām top mana pagraba fazenda(kā viņa pati to teica). Protams, var mani apskaust par šādu opportunity, bet pašlaik vienīgais, kas man ir prātā - kā pie velna līdz 25.06. var paspēt iemācīties/atsvaidzināt vācu valodu? Ja man tas neizdosies, I will be doomed... Cik nopratu, man arī būs līdzīga vecuma kompanjone/kaimiņiene, kas pašlaik jau ir ūber ekstāzē un nevar mani sagaidīt. Es ceru, ka vecāki viņai ir snieguši gudrību un viss ir pareizajās vietās, citādi mani 2 mēneši Vācijā liksies kā pusgads psihiatriskajā slimnīcā, jo vāczemieši mēdz būt visādi... Dzīvošu es pilsētiņā Rheda-Wiedenbrück, bet mans darbs atradīsies stundas attālumā Bielefeld braucot ar autobusu+vilcienu (jā, es braukšu ar abiem reizē, protams). Solās būt patiešām garas un nogurdinošas vasaras dienas, bet vismaz kabatiņā šis tas ieripos, kā arī papildināsies mana necilā darba pieredzes sadaļa in da Curriculum Vitae.