Es geht.**

Hei draugi, draudziņi! Neuztraucieties, es neesmu vēl ielikta gāzes kamerā un es neesmu arī pārvērtusies par Bratwurstu (vācu klasisko desiņu). Līdz šim viss kustās lēni, bet, manuprāt, es nemaz ātrāk nevarētu pavilkt. Viena lieta, ko es atvedīšu līdzi no Vācijas, ja kādreiz gadīsies strādāt līdzīgā kompānijā vai var būt pat veidot savu biznesu, ir draudzīga darba vide (tam obligāti nav jābūt videi draudzīgam darbam). Man, protams, nav absolūti nekāda pieredze Latvijas firmās (PromoTeam neskaitās, tas nav ofisa darbs), bet kaut kas man liek domāt, ka tāda atmosfēra Latvijā nav. Varbūt šefiem un menedžeriem utt. šķiet, ka pārāk brīva atmosfēra traucē strādāt. Šeit ir pierādījies, ka tā nebūt nav. Visi izdara savu darbu perfekti un cītīgi līdz galam, pa vidu paspējot iebazarēt un pajokot arī par ar darbu nesaistītām tēmām. 
Jā, draugi, jūs man pietrūkstat, bet kaut kā jau bez jums ir jāmēģina ieballēt, tāpēc šajā nedēļas nogalē mans uzdevums ir pirmo reizi apmeklēt kādu vācu klubiņu, bet es ceru, ka tas izdosies veiksmīgi, jo es te dzīvoju nelielā pilsētciematiņā, pēc lieluma līdzīgā Valmierai, un lai ieballētu ir jādodas uz kādu lielāku pilsētu. Labi, ka Valmierā ballīšu vietas ir vairāk nekā visas vecuma grupas vispār spēj iedalīties. 
Lēnām mēģinu iegūt arī šeit kādus draugus un kontaktus, jo tie jau nekad nav par daudz. Esmu jau saņēmusi ielūgumus uz visādām ballītēm, piemēram, uz Futbola-Alus festivālu Engerē. Kolēģis Fabiāns man stāstīja par šo pasākumu apmēram tā: "Būs daudz alus un es pats spēlēšu futbolu." Es viņam prasīju: "Tad vispirms futbols un pēc tam alus pārtijs?" Uz ko viņš atbildēja: "Nope, the other way round." Es jau zināju, ka vācieši ir slimi alus dzērāji. Nav brīnums, ka visiem "futbola meistariem" ir lieli alus vēderi. Un mums tur arī viens izbijušais peldēšanas čempions ir, kuram vajadzētu daudz ko nogriezt, lai būtu vispār kaut kāda aerodinamika. Ne tikai spalvas, protams. 
Šodien izstaigāju visu milzīgo firmu, aizgāju līdz kaut kādai transporta nodaļai, kur mani atkal kaut kādi nepazīstami pacani (viens gan bija milzīgs "pacans") aicināja uz electro hause pasākumu Bīlefeldē. Man BESĪ, ka es nekur nevaru tikt, jo Vācijā ir viens tāds tizls noteikums, ka ikvienam, kurš paņem kāda cita mašīnu, jābūt obligāti apdrošinātam uz to mašīnu. Ja es piemēram paņemtu mašīnu no Soren tikai lai aizbrauktu uz ballīti un tad pēkšņi nošķiltu - viņš neko nedabūtu. Ne tā kā LV, visi viens no otra ņem, laimīgi šķil nost un pēc tam vēl kopā iedzer uz apdrošināšanas rēķina. Tādā ziņā Vācija ir dārgāka, bet tas mani neinteresē - šmotkas/parpalas ir pa lēto - var pirkt cik uziet un nebūs vismaz žēl. 
Tagad gaidu mājās Tantīti, šī teica, ka būšot kaut kāds Uberraschungs*.

 Jācer, ka būs kas labs :D Bet viņai parasti izdodas mani pārsteigt, piemēram, 2010.gadā biju Vācijā un viņa man neko neteikdama aizveda mani uz Hamburgu, uz Karaļa Lauvas mūziklu, kas bija absolūti awesome! :)

 Kaut kas tāds, ko nekad neaizmirsīšu. Es pat vienreiz latviešu valodā uzrakstīju par to domrakstu :D Acīmredzot es pārpratu, ka ''izmantojiet kultūras avotus'' ir vairāk tendēts uz dzejnieku pašdarbnieku lasījumiem un Olgas Rajeckas koncertiem. 
Tagad gan laikam pietiks, Uberraschungs mani gaida :D


Cee ya! :)


* Pārsteigums/surprīze/bikses pilnas
** Tas der/ir ok