Paņem šito!

Šodienas piedzīvojumi sākas plkst 12os, kad ar Lūsi sadomājām braukt apciemot veco labo VPĢ. Ideja nebija slikta, izpildījums arī neslikts, bet dibens galīgi nevarēja sadraudzēties ar velo sēdekli. Vēl joprojām sāp. Tas nozīmē, ka jābrauc biežāk... kā Bruģis teica, uzaugs krevele un tad vairs nesāpēs.
Parunājām ar Māri un Sarmīti. It kā Viesturos lielākā daļa no skolas dzīves aizvadīta, bet VPĢ tomēr lielāks prieks atgriezties. Kā nekā, Viesturos arī daudz kas ir mainījies un tā skola ir pazaudējusi savu esenci.
Pēc apciemojuma iegriezāmies memītī, iekārtojāmies uz celku saliņas un sagatavojāmies ūdenspīpes baudīšanai. Tiesa gan, otrā diena pēc kārtas, bet nav jau slikti :-)
Pafočējāmies

un parunājām par dzīvi.
Smieklīgi bija tas, ka tieši tad mēs ārā runājām par konkursu, kurā pieteicāmies ar kapibarām. Kādu nedēļu atpakaļ aizsūtīju pieteikumu uz Mārtiņa Freimaņa fonda rīkoto konkursu "Pirmais", kur patiesībā lielu cerību nebija tikt, bet kaut kādā brīnumainā kārtā šodien saņēmu e-pastu ar iepriecinoši saldskābu vēsti. It kā jau forši, ka tikām, bet stulbi, ka jāuzstājas ir jau 11.aprīlī Latvijas Rokkafejnīcā Vecrīgā... Tieši ar Lūsi pirms tam iesmējām, ka forši jau būtu tikt, bet stulbi būtu spēlēt pirmajā no atlasēm. Haha, laikam nevajadzēja smieties. Nu neko, ja nebūs iespēju mainīt uz citu datumu, cīnīsimies tāpat. Baigā steiga sanāk un + visi instrumenti Rīgā... Lai nu kā, arī The Capybaras vienmēr saņemas un kad vajag tad ir formā :-)
Vēl lielāks pārsteigums par konkursu bija Burkānciema Kebabnīca. Izrādās, ka atvērusies tikai vakardien, bet šodien jau tur bija tautas pa pilno. Sarunājām vakarā ar Lūsi, Bruģi un Ketūni aiziet ieēst pa kebabam. Ēdām tikai mēs ar Lūsi, Bruģis ēda kartupeļus, bet Ketūne negribēja, jo ķip taukains esot. Uz ko Bruģis atbildēja: "Kas tad tu esi? Princesīte? Princesīte, kas grauž nagus?" :-) Bruģis vienmēr lamā Ketūni par viņas ieradumiem. Lai nu kā, labāk grauzt nagus nekā šaut vēnā (rēcošaissmaidiņš).
Nu tagad pilns vēders ar mazo kebabu un laiks doties pie miera, vai arī pie kādas filmas... Starpcitu, nesen ar Čū noskatījāmies The Grey ar episko Laiamu Nīsonu. Filma diezgan traka, asiņaina un daudz lamājas. Bet kaut kāda jau tam visam jēga bija, vismaz man patika. Un Laiams ir ciets, indeed.

Arlabunakti salašņas, nav ko lūrēt te manu blogu!
P.S. Atcerieties, ka par visu ir samaksāts! :-)
P.S.S I'm officially a redhead now!